Dzinēja pārkaršana ir viena no bīstamākajām situācijām, ar ko var saskarties autovadītājs. Ja laicīgi nepamanāt brīdinājuma signālus, sekas var būt neatgriezeniskas – no izpūstas galvas blīves līdz pat pilnīgai dzinēja “iekīlēšanai”. Saprotot, kā darbojas dzesēšanas sistēma un kāpēc tā mēdz pievilt, jūs varat ietaupīt tūkstošiem eiro par remontu.
Īsā atbilde: Kas notiek zem motora pārsega?
Automašīna pārkarst, kad dzesēšanas sistēma nespēj pietiekami ātri aizvadīt siltumu, ko rada degvielas sadegšanas process un mehāniskā berze. Visbiežāk pie vainas ir dzesēšanas šķidruma trūkums (noplūde), bojāts termostats, kas neatveras, vai nefunkcionējošs ventilators, kas neļauj atdzesēt radiatoru sastrēgumos.
Galvenie iemesli, kāpēc auto dzinējs pārkarst
Dzesēšanas sistēma ir noslēgts loks. Ja kādā no šī loka posmiem rodas traucējums, temperatūra sāk nekontrolēti augt.
1. Dzesēšanas šķidruma noplūde
Šis ir visizplatītākais iemesls. Šķidrums var noplūst pa caurām trubām, plaisu radiatorā vai bojātu ūdens sūkni. Ja sistēmā nav pietiekami daudz antifrīza, nav kam aizvadīt siltumu no dzinēja blokiem.
2. Bojāts termostats
Termostats darbojas kā vārsts, kas atveras, kad dzinējs ir uzsilis, ļaujot karstajam šķidrumam plūst uz radiatoru. Ja termostats “iestrēgst” aizvērtā pozīcijā, šķidrums cirkulē tikai pa mazo loku (iekš dzinēja), nenonākot līdz radiatoram, un dzinējs pārkarst dažu minūšu laikā.
3. Problēmas ar ūdens sūkni (sūkni)
Ūdens sūknis ir sistēmas “sirds”, kas dzenā šķidrumu uz priekšu. Ja sūkņa lāpstiņas ir nolūzušas vai siksna, kas to dzen, ir trūkusi, šķidrums apstājas. Pat ja antifrīza ir pilna bāka, bez kustības tas dzinēju neatdzesēs.
4. Aizsērējis radiators vai bojāts ventilators
Radiators var aizsērēt gan no iekšpuses (kaļķakmens, nekvalitatīvs antifrīzs), gan no ārpuses (lapas, dubļi, kukaiņi). Ja gaiss netiek cauri radiatora ribām, dzesēšana nenotiek. Savukārt ventilators ir kritisks pilsētas sastrēgumos – ja tas neieslēdzas, auto pārkarsīs, tiklīdz apstāsieties.
5. Gaisa korķis sistēmā
Ja dzesēšanas sistēma nesen tikusi remontēta un nav pareizi atgaisota, tajā var rasties gaisa burbulis. Gaiss neaizvada siltumu tik efektīvi kā šķidrums, un tas var bloķēt cirkulāciju.
Kā diagnosticēt pārkaršanu braukšanas laikā?
Ir svarīgi “pazīt” savu automašīnu un pamanīt pirmos simptomus, pirms no motora pārsega sāk nākt balti tvaiki:
- Sekojiet temperatūras rādītājam: Lielākajai daļai auto darba temperatūra ir ap 90°C. Ja bultiņa sāk slīdēt uz 110–120°C pusi, tūlīt pat reaģējiet.
- Brīdinājuma lampiņas: Sarkans termometra simbols paneļa ekrānā ir pēdējais brīdinājums apstāties.
- Jaudas zudums un dīvaina skaņa: Pārkarstot dzinējs var sākt darboties skaļāk (metāliska klaudzēšana) un zaudēt vilkmi.
- Smarža salonā: Antifrīzam ir saldena smarža. Ja to jūtat salonā, kaut kur ir noplūde un šķidrums tvaiko uz karstā motora bloka.
Kā novērst un rīkoties kritiskā brīdī?
Ko darīt, ja auto sāk pārkarst braucot?
- Ieslēdziet salona apsildi uz maksimumu: Tas izklausās dīvaini, īpaši vasarā, taču salona krāsniņa darbojas kā papildu radiators. Tā paņems daļu siltuma no dzinēja un var palīdzēt “nodzīt” temperatūru līdz apstāšanās vietai.
- Neizslēdziet dzinēju uzreiz (ja tas ir iespējams): Ja esat apstājušies, bet temperatūra nav “kosmiskā”, ļaujiet dzinējam mirkli padarboties tukšgaitā ar ieslēgtu apsildi. Tas ļaus šķidrumam cirkulēt un vienmērīgāk atdzist. Izņēmums: ja redzat lielu noplūdi vai dūmus, slāpējiet tūlīt.
- NEKAD neatveriet radiatora vāciņu karstam dzinējam: Sistēmā ir milzīgs spiediens. Atverot vāciņu, verdošs šķidrums var izšļākties un radīt smagus apdegumus. Pagaidiet vismaz 30–45 minūtes.
Profilakses pasākumi:
- Regulāra antifrīza līmeņa pārbaude: Dariet to reizi mēnesī. Ja līmenis krītas, meklējiet noplūdi, nevis tikai pielejiet klāt.
- Antifrīza maiņa: Tas zaudē savas īpašības ik pēc 2–3 gadiem. Vecs šķidrums sāk korodēt dzinēja iekšpusi.
- Radiatora tīrīšana: Pavasarī ir vērtīgi ar zema spiediena ūdens strūklu izskalot radiatora ribas no ziemas sāls un dubļiem.
Secinājums
Auto pārkaršana nav tikai neērtība – tas ir dzinēja izdzīvošanas jautājums. Lielāko daļu šo problēmu var novērst ar elementāru uzmanību pret detaļām. Ja temperatūras rādītājs “dejo”, nemēģiniet sasniegt galamērķi par katru cenu. Labāk izsaukt evakuatoru par 50 eiro, nekā vēlāk maksāt 1500 eiro par dzinēja kapitālo remontu.
Sekojiet līdzi šķidruma līmenim un reaģējiet uzreiz, kad ieraugāt pirmo brīdinājumu mērinstrumentu panelī.
