Iedomājieties tipisku pirmdienas rītu: jūs esat paspējuši izdzert kafiju, saģērbt bērnus un savlaicīgi iziet pie automašīnas. Jūs iesēžaties, pagriežat atslēgu un… klusums. Vai varbūt atskan tikai dīvains klikšķis vai gurdens, metālisks troksnis, bet dzinējs tā arī nepamostas. Šajā brīdī lielākā daļa autovadītāju sāk vainot akumulatoru, taču nereti galvenais grēkāzis ir starteris – detaļa, kas burtiski “iedod spērienu”, lai jūsu auto sāktu darboties.
Starteris ir viena no tām detaļām, par kurām mēs nedomājam gadiem ilgi, līdz tas pēkšņi mūs pieviļ visnepiemērotākajā vietā – veikala stāvvietā, meža malā vai sastrēguma vidū, ja jūsu auto ir aprīkots ar “Start-Stop” sistēmu. Saprotot, kā šis mazais, bet jaudīgais motors darbojas un kādas ir tā nolietojuma pazīmes, jūs varat ietaupīt ne tikai laiku, bet arī ievērojamas naudas summas.
Kas tas ir un kā tas darbojas
Vienkāršiem vārdiem sakot, starteris ir neliels, bet neiedomājami spēcīgs elektromotors. Tā vienīgais un galvenais uzdevums ir iekustināt jūsu automašīnas lielo dzinēju.
Kā tas notiek? Kad jūs pagriežat aizdedzes atslēgu vai nospiežat “Start” pogu, elektrība no akumulatora nonāk starterī. Tajā brīdī no startera izlec mazs zobratiņš, kas sazobējas ar dzinēja lielo spararatu un sāk to griezt. Tiklīdz dzinējs sāk darboties patstāvīgi (notiek degšanas process), starteris savu darbu ir paveicis, zobratiņš ievelkas atpakaļ, un detaļa “dodas gulēt” līdz nākamajai iedarbināšanas reizei.
Starterim ir jāpārvar milzīga pretestība, īpaši ziemā, kad eļļa dzinējā ir bieza. Tāpēc šī detaļa īsā brīdī patērē milzīgu daudzumu enerģijas. Ja starteris ir nolietojies, tam vienkārši vairs nepietiek spēka “pagriezt” dzinēju, pat ja akumulators ir pilnībā uzlādēts.
Kāpēc tas ir svarīgi finanšu pratībā
Runājot par personīgajām finansēm auto uzturēšanā, starteris ir viltīgs spēlētājs. Atšķirībā no eļļas maiņas, ko var ieplānot, startera atteice bieži ir pēkšņa, radot “ugunsgrēka” situāciju budžetā.
- Evakuatora slazds: Ja starteris salūst, auto parasti nevar iedarbināt vispār (izņemot vecākus auto ar manuālo kārbu, ko var mēģināt “iestumt”, taču moderniem auto tas ir bīstami dzinējam). Tas nozīmē, ka jums būs jāmaksā par evakuatoru līdz servisam. Pilsētā tie ir 50–80 eiro, ārpus tās – krietni vairāk. Šo summu var ietaupīt, ja problēmu pamana laicīgi.
- Akumulatora “nogalināšana”: Ja starteris ir bojāts un strādā smagi, tas patērē dubultu strāvas daudzumu. Tas lieki noslogo akumulatoru, kas tādā režīmā var iziet no ierindas pāris mēnešu laikā. Beigās jums būs jāmaina abas detaļas, kas rēķinu palielina par vismaz 100 eiro.
- Remonts pret jaunu detaļu: Ja starteris sāk “niķoties”, to bieži var saremontēt (nomainīt ogles vai ievilkšanas releju) par aptuveni 40–70 eiro. Ja jūs braucat līdz brīdim, kad starteris burtiski sadeg vai izjūk, nāksies pirkt jaunu vai atjaunotu detaļu, kas maksās no 120 līdz 300 eiro.
Biežākās kļūdas
Autovadītāji bieži neapzināti saīsina startera mūžu vai nepareizi diagnosticē problēmu:
- Pārāk ilga “zāģēšana”: Ja auto nelec, cilvēki mēdz turēt atslēgu pagrieztu 10, 20 vai pat 30 sekundes bez pārtraukuma. Starteris nav paredzēts ilgstošai darbībai – tas sakarst un var burtiski izdegt. Pareizi ir mēģināt ne ilgāk par 5 sekundēm un dot starterim vismaz pusminūti “atpūsties”.
- Atslēgas turēšana pēc iedarbināšanas: Tiklīdz dzinējs ir iedarbināts, atslēga ir jāatlaiž. Ja turpināsiet turēt, starteris griezīsies līdzi dzinējam briesmīgā ātrumā, kas to mehāniski iznīcina dažu sekunžu laikā.
- Ignorēti brīdinājuma signāli: Starteris reti kad nomirst bez brīdinājuma. Ja auto mēdz “pielekt” tikai ar otro vai trešo reizi, vai arī dzirdama dīvaina metāliska skaņa pēc iedarbināšanas, ignorēt to ir dārgākā kļūda.
- Vainas meklēšana tikai akumulatorā: Cilvēki bieži pērk jaunu akumulatoru, jo auto “smagi griež”, lai gan patiesā vaina ir startera nodilušajās buksēs vai oglēs.
Praktiski padomi
Kā saprast, ka laiks doties uz servisu?
- Ieklausieties skaņās: Ja, mēģinot pielaist auto, dzirdat vienu skaļu “klik” vai vairākus klikšķus, bet nekas nenotiek – tas ir tiešs signāls par startera releja problēmu. Ja dzirdama spalga čīkstoņa vai skrāpēšanās pēc tam, kad dzinējs jau darbojas, startera zobratiņš neatlec atpakaļ.
- Gurdens starts: Ja šķiet, ka dzinējs griežas ļoti lēni (it kā akumulators būtu gandrīz tukšs), bet lukturi spīd spoži un radio darbojas – vaina, visticamāk, ir starterī.
- Temperatūras ietekme: Dažreiz starteris strādā perfekti, kad dzinējs ir auksts, bet atsakās sadarboties, kad dzinējs ir karsts (piemēram, pēc apstāšanās degvielas uzpildes stacijā). Tā ir raksturīga startera nodiluma pazīme.
- Vecā metode (tikai ārkārtas gadījumā): Ja esat palicis ceļa malā un nekas nenotiek, dažreiz viegls uzsitiens pa startera korpusu ar kādu instrumentu var “atdzīvināt” iestrēgušās detaļas uz vienu pēdējo reizi. Bet tam jaseko tūlītējam braucienam uz servisu!
Secinājums
Starteris ir jūsu auto “muskuļi”, kas palīdz tam pamosties. Lai gan tā ir izturīga detaļa, tā nolietojas dabiski, īpaši, ja ikdienā veicat daudz īsu braucienu ar biežu dzinēja slēgšanu iekšā un ārā. Pievēršot uzmanību dīvainām skaņām un gurdai dzinēja griešanai, jūs varat pasargāt sevi no stresa un liekiem izdevumiem par evakuatoru. Atcerieties – labāk veikt lētu profilaktisku remontu, nekā rītu sākt ar palikšanu uz ceļa.
