Iestājoties drēgnajam laikam, mēs visi gaidām to maģisko brīdi, kad centrālā apkure tiks pieslēgta vai kad paši ieslēgsim savu katlu. Taču dažreiz mūs sagaida nepatīkams pārsteigums – termostats pagriezts uz maksimumu, bet radiators ir vai nu pilnīgi auksts, vai silts tikai apakšā.
Sajūta nav patīkama, īpaši, ja aiz loga ir mīnusi. Taču pirms saukt dārgu avārijas dienestu, ir vērts saprast, ka bieži vien vaina ir pavisam vienkārša un novēršama pašu spēkiem. Šajā rakstā apskatīsim, kāpēc tavas mājas “sirds” reizēm atsakās pukstēt un kā tas ietekmē tavu ikdienas budžetu.
Kas tas ir un kā tas darbojas?
Lai gan apkures sistēmas mēdz būt sarežģītas, pamatprincips radiatoram ir pavisam vienkāršs. Iedomājies to kā karsta ūdens trasi. Tavā mājā vai pagrabā ir siltuma avots (katls vai siltummezgls), kas uzsilda ūdeni. Sūknis šo ūdeni dzen pa caurulēm uz radiatoriem katrā istabā.
Radiators darbojas kā siltuma apmainītājs. Karstais ūdens ieplūst metāla korpusā, metāls uzkarst un sāk sildīt gaisu ap sevi. Gaiss cirkulē – siltais ceļas uz augšu, aukstais lejā, un tā tava istaba kļūst mājīga. Ja radiators ir auksts, tas nozīmē, ka šī “karstā ūdens piegāde” ir kaut kur apstājusies vai ūdens vienkārši netiek iekšā radiatora ribās.
Kāpēc tas ir svarīgi finanšu pratībā?
Apkure ir viena no lielākajām pozīcijām ikmēneša rēķinos, un neefektīva sistēma ir burtiska naudas dedzināšana.
- Maksāšana par neko: Ja radiators ir “pusdzīvs”, tas nespēj piesildīt telpu līdz vēlamajai temperatūrai. Rezultātā apkures sistēma (vai tavs gāzes/granulu katls) strādā ar dubultu jaudu, cenšoties sasniegt mērķi. Tu tērē vairāk enerģijas, bet saņem mazāk siltuma.
- Mitrums un pelējums: Aukstas telpas ātri vien kļūst mitras. Pelējuma rašanās uz sienām nav tikai estētiska problēma – tā ir dārga problēma. Pelējuma apkarošana un telpu remonts izmaksās simtiem eiro, nemaz nerunājot par ietekmi uz veselību un ārstu apmeklējumiem.
- Preventīva apkope vs. Avārija: Zinot, kā pašam atgaisot radiatoru vai noregulēt spiedienu, tu ietaupi vismaz 50–100 eiro par meistara izsaukumu, kurš atbrauktu un izdarītu to pašu piecu minūšu laikā.
Biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj
Daudzas problēmas mēs radām paši, pat to neapzinoties. Šeit ir biežākie klupšanas akmeņi:
- Radiatoru aizkraušana vai aizsegšana: Tā ir klasika. Cilvēki novieto lielus dīvānus tieši pie radiatoriem vai aizkar tos ar bieziem, gariem aizkariem. Rezultātā radiators silda dīvāna aizmuguri vai loga rūti, nevis istabu. Siltajam gaisam ir vajadzīga brīva telpa, lai tas varētu cirkulēt.
- Atgaisošanas ignorēšana: Vasaras laikā apkures sistēmā mēdz iekļūt gaiss. Kad rudenī palaiž apkuri, šis gaisa burbulis “iesprūst” radiatora augšpusē un neļauj tur ieplūst karstajam ūdenim. Ja radiators augšā ir auksts, bet apakšā silts – tur ir gaiss.
- Termostatu “mocīšana”: Daudzi domā, ka, pagriežot termostatu uz “5”, istaba uzsils ātrāk nekā uz “3”. Tā nav tiesa. Termostats strādā kā slēdzis – tas vienkārši pateiks radiatoram sildīt tik ilgi, līdz tiks sasniegta attiecīgā temperatūra. Turot to uz maksimumu, tu vienkārši pārkarsē telpu un lieki tērē naudu.
- Žāvēšana uz radiatora: Pārlieku daudz drēbju uz radiatora ne tikai bloķē siltumu, bet arī dramatiski palielina mitrumu telpā, kas savukārt liek telpai šķist vēsākai (mitrs gaiss sasilst lēnāk).
Praktiski padomi: Ko tu vari darīt?
Pirms ķerties pie telefona, lai zvanītu namu pārvaldei, izmēģini šos vienkāršos soļus:
- Pārbaudi spiedienu (ja tev ir savs apkures katls): Paskaties uz manometru pie katla. Ja rādītājs ir zem 1 bāra (parasti sarkanajā zonā), sistēmā nav pietiekami daudz ūdens, lai tas nonāktu līdz radiatoriem. To parasti var viegli papildināt, atverot attiecīgo vārstu.
- Atgaiso radiatorus: Tev būs nepieciešama maza radiatoru atgaisošanas atslēdziņa (nopērkama jebkurā būvniecības veikalā par pāris centiem) un lupatiņa. Lēnām skrūvē vaļā vārstu radiatora sānā, līdz izdzirdi šņākšanu. Kad sāk pilēt ūdens, skrūvē ciet. Gatavs!
- Pārbaudi termostata galvu: Dažreiz termostata iekšpusē esošā maza “adatiņa” mēdz iestrēgt pēc vasaras dīkstāves. Noņemot plastmasas galvu, šo adatiņu var uzmanīgi pakustināt ar knaiblēm, lai tā atkal brīvi staigātu.
- Atbrīvo ceļu siltumam: Pārliecinies, ka starp radiatoru un istabu ir vismaz 15–20 cm brīvas vietas. Ja aizkari ir par garu, aizliec tos aiz radiatora.
Secinājums
Auksts radiators ne vienmēr nozīmē lielu nelaimi. Biežāk tas ir tikai mazs “sastrēgums” sistēmā, ko var atrisināt ar gaisa izlaišanu vai mēbeļu pārbīdīšanu. Saprotot, kā darbojas tava mājokļa apkure, tu ne tikai nodrošini sev komfortu, bet arī kļūsti par gudrāku saimnieku, kurš nekaisa naudu vējā. Siltums mājās sākas ar zināšanām par to, kā tas tur nonāk!
